esmu galaa

Nu ko, shodien esmu jau Horvaatijaa. Vakar atbraucaam, pusdesmitos bijaam galaa Osijekaa. Pa dienu ik pa briidim luuzu nost, jo guleets nebija tikpat kaa vispaar. Piecas stundas Praagaa taa arii pavadiiju, mediteejot ar apelsiinu sulas glaazi un Riigas Laiku lidostas izlidoshanas zaalee un ik pa briidim izmetot kaadu liikumu, lai neaizmigtu.
Lidmasiina uz Zagrebu bija loti mazinja, gandriiz uznaaca klaustrofobija. Un Zagrebas lidosta ar nekaada lielaa nav :) Bet nu galaa laimiigi tiktu, atradu arii dzelzcelja staciju un Mariju Magdaleenu, manu austrieshu koleegu. Pastaigaajaam pa Zagrebu, loti skaista pilseeta patieshaam. Aizsuutiiju jau arii dazas pastkartiites, taa kaa gaidiet (ja kaads grib iipasho pastkarti no manis, luudzu pieteikties personiigi un uzrakstiit adresiiti uz kuru jaasuuta). ;)
Tad chetras stundas vilcienaa. Gandriiz nomiru. Bet tomeer galaa tikaam. Vilcienaa veel man nez kur uzradaas sajuuta, ka man pretiimseedoshaa sieviete man uzmaacas. Vinja man glaastiija kaaju. Tas bija diivaini. Bet varbuut gluki no neguleeshanas. :D Vilciens bija loti shiks, nesaliidzinaams ar to kraamu, ar ko mees uz Krimu braucaam.
Satiku jau Damjanu un Danijelu (organizaacijas prieksnieci). Vinji ir savaadaaki, nekaa es biju domaajusi. Damjans ir katraa zinjaa ir vecaaks, kaa bija domaats. Tad veel man ir probleema ar smeekeeshanu - jo vinji sheit smeekee visur, arii organizaacijas telpaas. Buus traki. Manas plaushas to negrib piedziivot.
Njaa, vakar vakaraa uznaaca pirmaa izmisuma leekme par teemu - stulbaa sieviete, ko tu esi izdariijusi??? Tev te seshus meeneshus buus jaadziivo, tu to saproti? Nevareeji maajaas palikt, straadaat sakariigu darbu, buut kopaa ar saviem cilveekiem, nee vinjai redz piedziivojumu vajadzeeja, vajadzeeja likties paari Eiropai uz sasodiitiem Balkaaniem.
Bet tas taa. Tas bija vakar. Sodien ir jauna diena, sauliite spiid un jaaiet pieregistreeties policijaa, ka esmu ieradusies valstii.
Nav paneemies liidzi fotoaparaata vads, riit panemsu un ieliksu kaadas bildes.