79. diena

Šorīt pamodos atkal ar herpi. Jau piektā, kopš esmu šeit. Laikam jāsāk rēķināt sava esamība herpēs. Jūtos diezgan sūdīgi, latviski sakot. Galva joprojām dulla no iesnām, joprojām šķaudu un puņķojos un pie lielākas fiziskas piepūles svīstu kā traka. Iestājies tāds viegls pofigisma periods, jo šobrīd gana daudz problēmu, lai negribētos domāt ne par ko.

Pirmārt, jau mūsu mīļais vīzu jautājums. Damjans laikam kaut ko mēģina risināt ar ministrijām un vēstniecībām, es vakar pildīju iesniegumu par vīzas iesniegšanu. Kā dzied tajā vecajā labajā dziesmā - kam jānotiek, notiksies. Ja būs jābrauc mājās, braukšu, ja būs jāpaliek - palikšu.

Otrkārt - Magdalenas slimība. Aizbrauca viņa uz nedēļas nogali uz Austriju māsas bērnam uz kristībām, atgriezās aizvakar vakarā slima. Vakar no rīta viņai bija jābrauc uz Maķedoniju, uz treniņu, bet es nezinu, kas būtu noticis, ja viņa būtu aizbraukusi. Viņa ir pilnībā zaudējusi balsi, un vakar vakarā temperatūra bija 39. Labi, ka šodien labāk. Vakar bijām pie ārsta. Es piestrādāju tagad arī par slimnieku kopēju.

Treškārt - esot pie ārsta atklājās, ka mums ir problēmas ar apdrošināšanu. Mums ir ļoti kruta apdrošināšana, kā visiem EVS, taču Horvātijas valdība laikam kaut ko nav paspējusi ieviest šai sakarā, tā kā cik es saprotu, reāli mēs to apdrošināšanu nevaram izmantot. Kaut kas man šajā visā pasākumā galīgi nav skaidrs.

Un tad vēl protams ir darbs - mans seksuālās izglītības projekts, nākošo EVS atlase un citi projekti, kas no domām par visu iepriekšminēto šobrīd cieš. Gan jau ka es pārspīlēju šobrīd. Nav jau tik traki. Bet baigi atbilstošs šķita viens teikums šodien orb.lv blogā - Nobody Dies As A Virgin - Life Fucks Us All.