saaukstēšanās :) Un arī aukstumpumpa gandrīz ir nogājusi - laikam pret horvātu auktumpumpām vislabāk līdz tieši horvātu ziedes. Vīzu jautājumā jaunumu nav, toties radusies lielāka skaidrība par apdrošināšanu - nav tomēr tik traki. Morāli gatavoju sevi nākošnedēļas braucienam uz treniņu Fruška Gora Serbijā. Nebūs viegli, jo pēc tam pa taisno braucam uz Albāniju. Pavisam kopā esam prom gandrīz divas nedēļas. Baigos apkšveļas un zeķu kalnus būtu jāņem līdz, arī soma man nav piemērota tik ilgam izbraucienam - man ir lielais milzu koferis un mugursoma.
Milzu koferis ir pārlieku milzīgs, mugursoma vien - par mazu. Kaut kas jādomā.
Šodien atkal baigais pavasaris. Nedēļas nogali pavadījām laižot totālu luni - biju nosolījusies sev nespert kāju no mājas ārā un veseļoties. Un tā mēs gulējām līdz pusdienaslaikam, ēdām, skatījāmies "Draugus", ēdām, skatījāmies "Draugus"un ēdām. Man bija uznācis virtuvē rosīšanās noskaņojums - uztaisīju krējuma konfektes ar kokosu un vienu porciju ar klijām. Un cepumu torti - ar biezpiena putukrējumu, marmelādi un riekstiem. Ļoti laba sanāca :) Redz kur bildē jau tāda pusēsta. Un secināju, ka šeit, Horvātijā, es ļauju izpausties maniem lieliskajiem no mammas mantotajiem latviešu čaklās saimnieces gēniem - es cepu, vāru, tīru un gludinu, un man tas viss sagādā prieku. Un neviens man netic, kad es saku, ka mājās es to nedaru tik bieži, daudz, un ar tādu prieku.Šonedēļ jāuzraksta projekts. Plānots, ka Albānijā, kur satikšu vienu no mūsu partneriem pārsktīsim to, kas vēl nav, saliksim kopā un papildināsim. Tā kā jāķera pies darba :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru