76. diena

Pavadīju rītu meklējot iespējas, kā tikt uz Prāgu nokārtot manu pasi pēc iespējas lētāk. Un beigās sapratu, ka tomēr vislētākais un visērtākais variants ir braukt uz Latviju. Lai cik dīvaini tas neliktos, ar lidmašiņu aizlidot no šejienes uz Prāgu maksā tikpat un vēl vairāk kā lidojot no šejienes uz Rīgu caur Prāgu. Kur ir loģika? Gan jau ir. Tā kā, dārgie, gaidiet mani! Laikam atskriešu mājās uz nedēļu no 15. jūnija līdz kādam 22. jūnijam.


Sestdien pavadīju Uldi uz lidostu - 4 stundas līdz Zagrebai autobusā un tikpat atpakaļ. Jutos kā gabals no rabenshaisse. :D Turklāt kaut kur es esmu saķērusi sasodītu saaukstēšanos. Sajutu savu sāpošo kaklu 2 stundu attālumā no Osijekas atpakaļceļā. Vakar pavadīju visu dienu rehabilitējoties un mēģinot izārstēt savu saaukstēšanos. Apelsīni, greifrūti ar medu, karsta upeņu sula ar citronu un medu, pelašķu tēja - un tā visu dienu. Man domāt, ka imunitātei vajadzētu tagad no prieka diet aiz saņemtā C vitamīna daudzuma. Bet laiks joprojām fantastisks. Pamodos ar putna dziesmu aiz loga :)

73. diena

Šodien saulīte spīd kā traka un ir tik silts kā maijā. Kāru veļu šorīt ārā un bija tik jauki, silti un harmoniski kā vasarā mājās.

Vakar bijām uz Starptautiskā Studentu Teātra festivāla (nepretendēju uz precīzu nosaukuma atveidi) atklāšanu, kur mūsu draugs Mrki (pilnā vārdā saukts Domogojs Mrkovičš) arī piedalījās. Interesanti jau bija. Protams, viss notika horvātiski un dīvainā kārtā puse no priekšnesuma bija atvēlēta reģiona vīna reklāmai (jo vīna rūpnīca laikam ir pasākuma galvenais sponsors), bet man patika. Īpaši spoguļošanas pasākums, kad aktieri nāca pie publikas un atspoguļoja savās sejās viņu izteiksmes. Mani atspoguļoja veselas trīs reizes un patiesībā jau dizgan mulsinoši, sajūta, ka tevi izsmej. Tad mēs devāmies garā vakara pastaigā atpakaļ no akadēmijas (jo tas ir otrā pilsētas galā), un vēlāk gājām vēlreiz atpakaļ - pabaudīt danču priekus Bastionā. Pārāk ilgi gan nebijām tur, jo tautas saradās tik daudz, ka nevarējām ne pakustēties.

Magdalēna šodien aizbrauca uz Austriju - viņas māsas bērnam kristības. Un nākošnedēļ Federika ar Magdalēna dodas uz Maķedoniju. Es nebraukšu un pat prieks par to, jo viņām tik daudz problēmas ar to braukšanu, ka man pat klausīties apnicis, kur nu vēl visā tajā piedalīties. Njā, un laikam kaut kad būs jābrauc uz Prāgu dabūt jaunu pasi.

72. diena

Esmu baigi noslinkojusi un sen neko neesmu rakstījusi. Bet nu tad beidzot.

Es pagajušajā nedēļā biju Dānijā. Tagad laimīgā kārtā būšu kādu brīdi uz vietas - līdz 14. aprīlim. Bikiņ esmu nogurusi no braukāšanas. Jauki jau ir, bet Dānijā vienā brīdī man šķita - nu labi, atkal cita valsts, joprojām cilvēki runā citā valodā - nekādas starpības. Bet ko lai saka - bija interesanti. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka ne vienmēr viss atbilst stereotipiem un gaidām. Bet kopumā - tāda valsts ar pasaku mājiņām bez aizkariem (kāds prieks manām vuāristiskajām tieksmēm ;D) un pamatīgu dārdzību (lielveikalā šokolāde par LVL 5 un biksīšu ieliktnīši par LVL 9.90. Nu pie velna biksīšu ieliktnīšus :D)

Bet darījām daudzas interesantas lietas - bradājām pa jūras malu, pie Hansa Kristiana Andersena bijām, vēl vienā muzejā bijām, lūrējām dāņu mazo pasaku namiņu logos, workshopojāmies, staigājām pa Kopenhāgenu, mēģinājām mazo nāriņu atrast, bet atradām Horvātijas vēstniecību. Un protams, izbaudījām sniegu :D

Vēl jautrību piedzīvojām atpakaļ braucot. Bija plānots Satikt Zagrebā lidostā Uldi, bet viņam lidmašīna nočakarējās, kā rezultātā Prāgas vietā viņš lidoja caur Minheni, es gaidīju lidostā 5 stundas, netikām plānotajā vilcienā un bija jābrauc ar vilcienu 3 stundas vēlāk ar pārsēšanos. Un mēs gandrīz izkāpām nepareizā pieturā. Bet beigās jau ap vieniem naktī bijām Osijekā.

Šobrīd man ir dotas 15 minūtes, lai izlemtu, vai es gribu savam EVS mainīt termiņu. Lieta tāda, ka man ir vecā parauga pase, kas ir derīga līdz 1. jūlijam. Tātad, vai nu man pa vidu jābrauc uz Latviju vai Vīni vai Prāgu, kur nu ir tuvākā vēstniecība pasi mainīt, vai arī jāpārtrauc ātrāk projekts - 1. jūlijā. Sazinamies tagad ar konsuliem un vēstniecībām un visiem iespējamiem svarīgajiem birojiem. Un tas viss tikai tāpēc, ka Eiropai vajadzīgas skenētas, nevis līmētas pases bildes.

Šodien te mīnas detonē. Bikiņ var saprast kā ir karā. Un sajūtas visai interesantas. Bijām ar Uldi šodien uz baseinu. Saulīte spīd, ķirši zied, un strūklakas pilsētā iedarbinātas. Pilnīgi neticas, ka Latvijā sniegputeņi un atkušņi šobrīd ir aktualitāte.

58. diena

Shodien saliju. Bijaam uz staciju nopirkt biletes - Federikai uz Itaaliju, jo vinja Lieldienaas brauc maajaas, un man uz Zagrebu, jo sestdien es lidoju uz Kopenhaagenu. Satikshu Lanu un Solveigu :)
Un riits bija tik gliits un saulains, ka protams, nebiju savilkusi paaraak daudz dreebes muguraa. Un kameer dzeeraam kafiju ar Damjanu un runaajaam par bijusho sociaalistisko valstu sobriideejaam probleemaam izgliitiibas jomaa, bija nomaacies un saacis liit. Nu neko dariit. Bet tagad nespeeju vien atsilt. Turklaat shoriit pamodos ar herpi. Taa ir jau treshaa kopsh esmu sheit. Un mana sejas aada ir kluvusi loti slikta.

Bet nevar mind - es tikmeer baudu pavasari un eksperimenteeju ar stiliem :) Varbuut, ka piektdien ieshu pie friziera. Un tas patieshaam buus drosmiigs solis, jo es tik loti esmu pieradusi pie Ilzes, zinot, ka vienmeer rezultaats buus tieshi taads, kaa es veelos, ka tagad biki bailes. Bet nu - arii taa ir starpkultuuru pieredze.

Vakar muusu horvaatu valodas stunda notika teaatra kafejniicaa. Nu shiki jau bija. Luka saka, ka taa esot viscivilizeetaa vieta visaa Osijekaa. Taisniiba jau vinjam ir, austroungaaru grezniiba visaa savaa spoziibaa ar kronlukturiem un drapeerijaam. Turklaat kafija tur ir visleetaakaa visaa pilseetaa - maksaa nevis Ls 1, bet Ls 0.70. Bet protams, ne jau mees maksaajaam kaarteejo reizi. :) Tomeer muusu teaatra kafejniica man patiik labaak. Iipashi jau jaunajaa versijaa.

Vakar skatiijos zinjas (tas tagad man jaunais veids, kaa maaciities valodu). Vinjiem vidusskoleeni protestee pret to, ka meeneshbileshu cenas transportam pieaugushas. Labs sizets bija - dazi puishi demonstratiivi kameras priekshaa sapleesa savu meeneshbileti, viens sadedzinaaja. Nu, miiljie, kad mees saaksim taa pa iistam dumpoties? :)

Veel skatiijos translaaciju no Haagas tribunaala - tur tagad par kara noziegumiem tiesaa horvaatu generaali Anti Gotovinu. Sheit es pa iistam apjaushu, cik sarezgiita lieta ir patiesiiba. Patiesiibas ir tik daudz, atkariibaa no taa, ar ko tu runaa - ar serbu, ar horvaatu vai ar kaadu citu. Karsh joprojaam sheit ir realitaate un mums, kam peedeejais reaalais karsh ir II pasaules karsh, un par kuru mees dzirdam tikai vecvecaaku nostaastos to gruuti saprast.

56.diena

Nupat saskanojaam plaanus ar muusu mentori - ja viss notiks kaa plaanots, apriili tikai nedeelju buusim Horvaatijaa! Pirmaa apriilja nedeelja plaanojas Makedonijaa, peec tam nedeelja briiva, tad uz Serbiju, uz treninju Fruška Gore, un peec tam pa taisno no Serbijas - uz Albaaniju :))

Tas, ka braucam uz Albaniju, jau ir apstiprinaats, tagad jaagaida rezultaati no Makedonijas un Serbijas, jo iespeejams, tikai divas no mums tur var var braukt. Cerams, ka peec shiem seshiem meeneshiem man nebuus alergija pret celoshanu :)


Meeginaaju atrast skaistu Balkaanu regiona karti, bet tas ir gruutaak nekaa es biju domaajusi. Piemeeram shajaa Serbija joprojaam ir kopaa ar Melnkalni, nemaz nerunaajot par taadu Kosovu. :)

55. diena

Esmu atgriezusies interneta realitaatee no kuras biju prom veselu nedeelju. Izraadaas, ka nedeelja prom no virtuaalaas vides ir pietiekami ilgs laiks, lai kaads saaktu peec tevis izmisiigi ilgoties un meklet pa visiem iespeejamiem tieshsaistes kanaaliem :) Patiikami buut neaizstaajamai.

Miljons lietas buutu sonedeelj jaaizdara, jo sestdien lidoju uz Daaniju 'Haritas' Grundtvig projekta sakaraa. Un peec tam buus Lieldienas un citas lietas daraamas.

Taatad, Sarajeva. Aizbraucaam no Osijekas pagaajushajaa pirmdienaa, kad sauliite spiideeja kaa traka, muusu pagalmaa teju aabele ziedeeja un kreklinjaa ar garaam piedurkneem pavisam noteikti bija karsti. Sarajevaa ieradaamies veelu vakaraa (starp citu, pa celjam atklaaju, ka latvieshi nav vieniigie, kam patiik kuulu dedzinaat, arii bosnieshiem piemiit taads netikums :D), valuutas mainjas punkti visi bija sleegti, (Balkaanos nav kaa pie mums Latvijaa, kur mees varam nopirkt kaiminju igaunju un lietuvieshu naudinjas. Manaa pilseetaa Horvaatijaa Bosnijas naudinjas nepaardod) un izskatiijaas, ka arii tramvajs nekursee. Saskaaraamies ar izslaveeto Bosnijas viesmiiliibu - taksha soferiitis piebrauca pie mums, un piedaavaajaas aizvest uz muusu viesniicu par pavisam ne lielaam naudaam un eiro. Un pie tam piedavaaja mums kaadu dienu kafiju iedzert. Arii cilveeki viesniicaa bija neticami laipni, ja kaads pilniigi nepaziistams cilveeks Latvijaa man taa smaidiitu un ar mani taa runaatu es domaatu, ka sapiipeejies vai slims :D

Hotel 'Hollywood' bija ljoti smalks. Saakumaa par sashokeejos, jo kraans vannasistabaa bija tik diivainas forma, ka es kaa meitene no laukiem nemaaceeju attaisiit, lai tiktu pie uudens un vareetu rokas nomazgaat. Beigaas jau gan atkodu :D Un dusha arii bija iipasha - ar horizontaalajaam maseejoshajaam struuklaam.

Treninjaa bija pavisam ap 40 daliibnieku - EVS briivpraatiigo Balkaanos pavisam no vairaak kaa 12 Eiropas valstiim (man vienmeer sajuuk skaits). Protams, no muusu puses es biju vieniigaa. Tuvaakie kaiminji bija divi dzeki no Polijas. Dienas pavadiijaam veerteejot un paarveerteejot, uzstaadot meerkus un analizeejot bailes, maacoties par konfliktiem un starpkultuuru atskiriibu paarvareeshanu, emocijaam un kriizeem. Reizeem bija apniciigi, bet kopumaa diezgan labi.

Un protams, otrdienas vakaraa muus pilniigi nesagatavotas paarsteidza sniegs. Man mamma pa dienu zvaniija un teica, ka Latvijaa snieg. Bet es pat iedomaaties nevareeju, ka peec paaris stundaam arii te buus tas pats. Un sniga kaartiigi. Un nepaarstaaja. Un protams, mums nebija nekaadas iisti piemeerotas dreebes laika apstaakliem liidzi paneemushaas. Taa nu ceturtdien, kad mums bija briivaa peecpusdiena, uzvilku divas zekes, pa virsu plastmasas maisinjus, savilku visas zaketes un dzemperus muguraa un devos ielaas. Jelena, muusu bosnieshu draudzene un gide mums aizdeva cimdus un cepures. Nebija tik traki. Sarajeva ir skaista pilseeta, iipashi vecpilseeta. Man atgaadinaaja Krimu. Ljoti juutams turku iespaids - daudz, daudz vairaak kaa Horvaatijaa. Ir daudz mosheju, ir minareti, un no riita reiz Federika pamodaas no muedzina riita luugshanas, nespeejot saprast, vai tas ir pa iistam, vai tikai vinjas galvaa :)

Muusu viesniicaa dziivoja arii viena no Bosnijas slavenaakajaam futbola komandaam. Un pilniigi nejaushi gadiijaas, ka skatoties futbolu TV ieksh kafejniicas, vinju treneris mums izmaksaaja dzeerienus (izmaksaashanas kultuura vinjiem ir loti attiistiita sheit Balkaanos. Uz pirkstiem varu saskaitiit reizes, kad pati esmu maksaajusi par savu teeju/ kafiju/ kaut ko citu. Atteikshanaas to pienemt ir aizvainojums). Naakoshajaa dienaa pilniigi nejaushi skatoties TV ieraudziijaam to pashu vakardienas treneri. Vinju speele tika atcelta sniega deelj. Mees jau smeejaamies, zeel, ka neviens bosnieshu paparaci negadiijaas, vareetu veel kluut mees slavenas :D

Kas veel taads? Slinkums vairaak rakstiit :) Tad jau liidz riitam :p