Nu ko, riit braucu maajaas. Uz nenoteiktu laika periodu, kameer tiks nokaartota uztureeshanaas atljauja. Ja tiks nokaartota.
Tiekamies Latvijaa!
Tiekamies Latvijaa!
4/09/2008
4/07/2008
83. diena
Kārtējais pirmdienas rīts. Esmu atguvusi optimismu, laikam tāpēc, ka esmu daudz maz tikusi vaļā no 
saaukstēšanās :) Un arī aukstumpumpa gandrīz ir nogājusi - laikam pret horvātu auktumpumpām vislabāk līdz tieši horvātu ziedes. Vīzu jautājumā jaunumu nav, toties radusies lielāka skaidrība par apdrošināšanu - nav tomēr tik traki. Morāli gatavoju sevi nākošnedēļas braucienam uz treniņu Fruška Gora Serbijā. Nebūs viegli, jo pēc tam pa taisno braucam uz Albāniju. Pavisam kopā esam prom gandrīz divas nedēļas. Baigos apkšveļas un zeķu kalnus būtu jāņem līdz, arī soma man nav piemērota tik ilgam izbraucienam - man ir lielais milzu koferis un mugursoma.
Milzu koferis ir pārlieku milzīgs, mugursoma vien - par mazu. Kaut kas jādomā.
Šodien atkal baigais pavasaris. Nedēļas nogali pavadījām laižot totālu luni - biju nosolījusies sev nespert kāju no mājas ārā un veseļoties. Un tā mēs gulējām līdz pusdienaslaikam, ēdām, skatījāmies "Draugus", ēdām, skatījāmies "Draugus"un ēdām. Man bija uznācis virtuvē rosīšanās noskaņojums - uztaisīju krējuma konfektes ar kokosu un vienu porciju ar klijām. Un cepumu torti - ar biezpiena putukrējumu, marmelādi un riekstiem. Ļoti laba sanāca :) Redz kur bildē jau tāda pusēsta. Un secināju, ka šeit, Horvātijā, es ļauju izpausties maniem lieliskajiem no mammas mantotajiem latviešu čaklās saimnieces gēniem - es cepu, vāru, tīru un gludinu, un man tas viss sagādā prieku. Un neviens man netic, kad es saku, ka mājās es to nedaru tik bieži, daudz, un ar tādu prieku.
Šonedēļ jāuzraksta projekts. Plānots, ka Albānijā, kur satikšu vienu no mūsu partneriem pārsktīsim to, kas vēl nav, saliksim kopā un papildināsim. Tā kā jāķera pies darba :)
saaukstēšanās :) Un arī aukstumpumpa gandrīz ir nogājusi - laikam pret horvātu auktumpumpām vislabāk līdz tieši horvātu ziedes. Vīzu jautājumā jaunumu nav, toties radusies lielāka skaidrība par apdrošināšanu - nav tomēr tik traki. Morāli gatavoju sevi nākošnedēļas braucienam uz treniņu Fruška Gora Serbijā. Nebūs viegli, jo pēc tam pa taisno braucam uz Albāniju. Pavisam kopā esam prom gandrīz divas nedēļas. Baigos apkšveļas un zeķu kalnus būtu jāņem līdz, arī soma man nav piemērota tik ilgam izbraucienam - man ir lielais milzu koferis un mugursoma.
Milzu koferis ir pārlieku milzīgs, mugursoma vien - par mazu. Kaut kas jādomā.
Šodien atkal baigais pavasaris. Nedēļas nogali pavadījām laižot totālu luni - biju nosolījusies sev nespert kāju no mājas ārā un veseļoties. Un tā mēs gulējām līdz pusdienaslaikam, ēdām, skatījāmies "Draugus", ēdām, skatījāmies "Draugus"un ēdām. Man bija uznācis virtuvē rosīšanās noskaņojums - uztaisīju krējuma konfektes ar kokosu un vienu porciju ar klijām. Un cepumu torti - ar biezpiena putukrējumu, marmelādi un riekstiem. Ļoti laba sanāca :) Redz kur bildē jau tāda pusēsta. Un secināju, ka šeit, Horvātijā, es ļauju izpausties maniem lieliskajiem no mammas mantotajiem latviešu čaklās saimnieces gēniem - es cepu, vāru, tīru un gludinu, un man tas viss sagādā prieku. Un neviens man netic, kad es saku, ka mājās es to nedaru tik bieži, daudz, un ar tādu prieku.Šonedēļ jāuzraksta projekts. Plānots, ka Albānijā, kur satikšu vienu no mūsu partneriem pārsktīsim to, kas vēl nav, saliksim kopā un papildināsim. Tā kā jāķera pies darba :)
4/03/2008
79. diena
Šorīt pamodos atkal ar herpi. Jau piektā, kopš esmu šeit. Laikam jāsāk rēķināt sava esamība herpēs. Jūtos diezgan sūdīgi, latviski sakot. Galva joprojām dulla no iesnām, joprojām šķaudu un puņķojos un pie lielākas fiziskas piepūles svīstu kā traka. Iestājies tāds viegls pofigisma periods, jo šobrīd gana daudz problēmu, lai negribētos domāt ne par ko.
Pirmārt, jau mūsu mīļais vīzu jautājums. Damjans laikam kaut ko mēģina risināt ar ministrijām un vēstniecībām, es vakar pildīju iesniegumu par vīzas iesniegšanu. Kā dzied tajā vecajā labajā dziesmā - kam jānotiek, notiksies. Ja būs jābrauc mājās, braukšu, ja būs jāpaliek - palikšu.
Otrkārt - Magdalenas slimība. Aizbrauca viņa uz nedēļas nogali uz Austriju māsas bērnam uz kristībām, atgriezās aizvakar vakarā slima. Vakar no rīta viņai bija jābrauc uz Maķedoniju, uz treniņu, bet es nezinu, kas būtu noticis, ja viņa būtu aizbraukusi. Viņa ir pilnībā zaudējusi balsi, un vakar vakarā temperatūra bija 39. Labi, ka šodien labāk. Vakar bijām pie ārsta. Es piestrādāju tagad arī par slimnieku kopēju.
Treškārt - esot pie ārsta atklājās, ka mums ir problēmas ar apdrošināšanu. Mums ir ļoti kruta apdrošināšana, kā visiem EVS, taču Horvātijas valdība laikam kaut ko nav paspējusi ieviest šai sakarā, tā kā cik es saprotu, reāli mēs to apdrošināšanu nevaram izmantot. Kaut kas man šajā visā pasākumā galīgi nav skaidrs.
Un tad vēl protams ir darbs - mans seksuālās izglītības projekts, nākošo EVS atlase un citi projekti, kas no domām par visu iepriekšminēto šobrīd cieš. Gan jau ka es pārspīlēju šobrīd. Nav jau tik traki. Bet baigi atbilstošs šķita viens teikums šodien orb.lv blogā - Nobody Dies As A Virgin - Life Fucks Us All.
Pirmārt, jau mūsu mīļais vīzu jautājums. Damjans laikam kaut ko mēģina risināt ar ministrijām un vēstniecībām, es vakar pildīju iesniegumu par vīzas iesniegšanu. Kā dzied tajā vecajā labajā dziesmā - kam jānotiek, notiksies. Ja būs jābrauc mājās, braukšu, ja būs jāpaliek - palikšu.
Otrkārt - Magdalenas slimība. Aizbrauca viņa uz nedēļas nogali uz Austriju māsas bērnam uz kristībām, atgriezās aizvakar vakarā slima. Vakar no rīta viņai bija jābrauc uz Maķedoniju, uz treniņu, bet es nezinu, kas būtu noticis, ja viņa būtu aizbraukusi. Viņa ir pilnībā zaudējusi balsi, un vakar vakarā temperatūra bija 39. Labi, ka šodien labāk. Vakar bijām pie ārsta. Es piestrādāju tagad arī par slimnieku kopēju.
Treškārt - esot pie ārsta atklājās, ka mums ir problēmas ar apdrošināšanu. Mums ir ļoti kruta apdrošināšana, kā visiem EVS, taču Horvātijas valdība laikam kaut ko nav paspējusi ieviest šai sakarā, tā kā cik es saprotu, reāli mēs to apdrošināšanu nevaram izmantot. Kaut kas man šajā visā pasākumā galīgi nav skaidrs.
Un tad vēl protams ir darbs - mans seksuālās izglītības projekts, nākošo EVS atlase un citi projekti, kas no domām par visu iepriekšminēto šobrīd cieš. Gan jau ka es pārspīlēju šobrīd. Nav jau tik traki. Bet baigi atbilstošs šķita viens teikums šodien orb.lv blogā - Nobody Dies As A Virgin - Life Fucks Us All.
4/02/2008
78. diena
Ne pavisam manas dzīves veiksmīgā diena. Mirklīti atpakaļ uzzināju, ka manu uzturēšanās atļauju, kas beidzas 15. aprīlī nevar pagarināt šeit. To var izdarīt tikai Horvātijas vēstniecībā Latvijā. Un, uzminiet, kur atrodas Horvātijas vēstniecība Latvijā? Ak, pareizi, Stokholmā! Izrādās, ka šis likums ir spēkā no 1. janvāra. Bet vai mums to kāds pateica, kad mēs 16. janvārī bijām uz policiju reģistrēties? Protams, ka nē. Tam visam pa vidu vēl ir pilnīgi bezjēdzīgā manas dzimšanas apliecības sūtīšana uz Latviju tulkot.
Šobrīd es īsti nesaprotu, kas notiek un kā visu tagad pārplānot. Damjans vispār, nabadziņš, trako aiz dusmām. Eh, sūdi notiek.
Šobrīd es īsti nesaprotu, kas notiek un kā visu tagad pārplānot. Damjans vispār, nabadziņš, trako aiz dusmām. Eh, sūdi notiek.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
